Dzimis 1942.gadā Rīgā. 1965.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, automātikas un telemehānikas specialitātē. Laikā no 1968.gada līdz 1971.gadam mācījies aspirantūrā un 1972.gadā aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju tehniskās kibernētikas un informācijas teorijas specialitātē par tēmu "Sarežģītu sistēmu modeļu topoloģisko īpašību izmantošana diagnostikā". No 1965.gada strādājis AST fakultātē par inženieri, bet kopš 1972.gada bijis mācību spēks. No 1980.gada līdz 1992.gadam bijis Automatizēto vadības sistēmu katedras vadītājs. Pašlaik apvieno ST&P katedras vadītāja, Lietišķo datorsistēmu institūta direktora un DIT fakultātes dekāna amatus.

1992.gadā ir nostrificēts par inženierzinātņu doktoru un 1993.gadā, aizstāvot publicēto darbu kopumu par tēmu "Sarežģītu tehnisku sistēmu struktūrmodelēšana nepilnīgas informācijas apstākļos", ieguvis habilitētā zinātņu doktora grādu.

Ir vadījis vairākus līgumdarbus par topoloģisko modeļu izmantošanu projektēšanas agrīnajās stadijās, kā arī divus zinātniskos projektus (grantus) par ekspertu sistēmu izstrādāšanu tehnisku sistēmu projektēšanas agrīnajām stadijām un uz modeļiem balstītu diagnostikas sistēmu projektēšanu.

Zinātniskā darbība ir saistīta ar sarežģītu tehnisku sistēmu struktūrmodeļu sintēzes un analīzes problēmām projektēšanas sākumstadiju un tehniskās diagnostikas uzdevumu risināšanai. Ir tālāk attīstījis profesora J.Oša izstrādāto pieeju topoloģisko (grafmodeļu) izmantošanai tehniskās diagnostikas uzdevumu risināšanai un pamatojis sarežģītu tehnisku sistēmu struktūrmodelēšanas metodoloģiju nepilnīgas informācijas apstākļos. Vadījis programproduktu izstrādi struktūrmodeļu sintēzei un analīzei, kas integrēti automatizētās struktūru modelēšanas sistēmas ASMOS sastāvā.

Pašlaik zinātniskie pētījumi fokusējušies uz zināšanu iegūšanas un atspoguļošanas problēmām, it īpaši, uz zināšanu bāzes konstruēšanas automatizācijas jautājumiem. Pašlaik vada zinātnisko darbu (grantu) "Intelektuāla daudzlīmeņu meta-modeļu apstrādes sistēma struktūrlīdzekļu konstruēšanai".

Pašlaik vada 6 doktorantu zinātnisko darbu.

Piedalījies ar referātiem vairāk kā 40 zinātniskajās konferancēs un semināros. Ir 110 publikāciju autors.

Ir Latvijas zinātnieku savienības biedrs, Latvijas Automātikas Nacionālās organizācijas (LANO) prezidents, Latvijas Imitācijas un modelēšanas biedrības biedrs, IFAC (International Federation of Automatic Control)  un SCSI (The Society for Computer Simulation International)  asociētais biedrs, elektro un elektronikas inženieru institūta (IEEE) biedrs, žurnāla "Avtomatika i vičisļiteļnaja tehnika" redkolēģijas loceklis, nacionālās programmas "Informātika" koordinācijas padomes loceklis.
 

Dzimusi 1959.gadā Limbažos. 1982.gadā beigusi Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti sistēmtehnikas inženiera specialitātē. Strādā Rīgas Tehniskajā Universitātē kopš 1980.gada - sākotnēji par laboranti, tad inženieri, vēlāk par zinātnisko līdzstrādnieci un lektori. 1993.gadā aizstāvējusi inženierzinātņu doktora disertāciju Informātikas un informācijas sistēmu specialitātē par tēmu "Metodes un līdzekļi zināšanu iegūšanai par sarežģītu sistēmu struktūru". 1993./94. mācību gadā stažējusies Stokholmas Universitātes un Karaliskā tehnoloģiskā institūta Datoru un sistēmu zinātņu katedrā.

Kopš 1982. gada ir strādājusi 9 zinātniskos projektos.

Zinātniskās intereses ir saistītas ar pētījumiem par zināšanu dabu, to iegūšanu un modelēšanu, sistēmu analīzi, zināšanu integrāciju, prasību inženieriju un informācijas sistēmu izstrādāšanu.
 

Dzimis 1946.gadā Rīgā. 1964.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti automātikas un telemehānikas inženiera specialitātē. 1979.gadā aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju tehniskās kibernētikas un informācijas teorijas specialitātē par tēmu "Interaktīvās daudzkriteriālās optimizācijas vektoru-relaksācijas metodes". 1992.gadā ir nostrificēts par inženierzinātņu doktoru.

Pedagoģiskais stāžs ir 27 gadi.

Pēc institūta pabeigšanas 4 gadus nostrādājis projektējot un realizējot specializētas darbības skaitļotājus, 3 gadus veltījis pētījumiem par informācijas nodošanas iespējām cilvēkam zemapziņas līmenī. Piedalījies pirmo dialoga optimizācijas sistēmu izstrādē (sistēmas DIALOGS un VEKTORS), pētījis neformālu metožu pielietošanu sarežģītu optimizācijas uzdevumu risināšanā, izstrādājis algoritmus daudzdimensiju risinājumu meklēšanas trajektoriju attēlošanai  divdimensiju un trīsdimensiju telpās, izmantojot Peano līnijas, izveidojis adaptīvas daudzkriteriālās optimizācijas uzdevumu risināšanas metodes un atbilstošas programmu paketes (PRĀGA). 1981.gadā stažējies Prāgas augstākajā tehniskajā skolā. Piedalījies dažādu datu bāzu vadības sistēmu apgūšanas un pielietošanas procesos. Vadījis vairāku informācijas sistēmu izstrādes projektus, piemēram, "Dialoga sistēma lidojošu objektu sākotnējo modeļu izstrādāšanai", "Bankas darbības automatizācijas sistēma", "Lidojošu objektu drošuma projektēšanas dialoga sistēma". 1997.gadā docents J.Eiduks ir piedalījies divu informācijas sistēmu projektu izstrādē Starptautiskajā Tūrisma augstskolā.

Pēdējos 17 gados galvenā zinātniskā un inženierdarbība saistīta ar datu bāzu vadības sistēmu izmantošanu  informācijas sistēmu veidošanai.

Iegūti sertifikāti par datu bāzes vadības sistēmas ORACLE un IBM skaitļotāju apgūšanas kursu sekmīgu pabeigšanu.

Publicējis 71 zinātnisko, metodisko un inženierprojektu darbu. Ir Latvijas Automātikas Nacionālās organizācijas biedrs.
 

Dzimis 1946.gadā Rīgā. 1976.gadā ar izcilību beidzis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes vakara nodaļu automātikas un telemehānikas specialitātē, iegūstot inženiera-elektriķa kvalifikāciju. Kopš 1976.gada strādājis RTU par mācību spēku. Pēc institūta pabeigšanas pamatdarbs RTU bija saistīts ar Automatizēto vadības sistēmu katedras studentu skaitļošanas zāles datorparka izveidi un ekspluatāciju. Ir piedalījies zinātniski-pētniecisko līgumdarbu izpildē, izstrādājis stendus inženierpsiholoģiskiem pētījumiem par ko saņēmis PSRS TSSI bronzas medaļu. Bez tam izstrādājis vairāku starpskaitļotāju interfeisu tehnisko nodrošinājumu, kā arī sarakstījis mācību līdzekli "Programmēšana ciparu skaitļotājam "Nairi-2"".
 

Dzimusi 1962.gadā Rīgā. 1985.gadā beigusi Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti lietišķās matemātikas specialitātē, iegūstot inženiera-matemātiķa kvalifikāciju. Strādā Rīgas Tehniskajā universitātē kopš 1983.gada - sākotnēji par laboranti, tad inženieri un asistenti.

Katedrā strādā no 1995.gada par asistenti. 1996.gadā ieguvusi maģistra grādu Lietišķajās datorzinātnēs. 1997.gadā ievēlēta par lektori.